The red thread of lateral thinking and soft skills
Image: Freepik
Videospēles un sociālie uzņēmumi
Savienojošais pavediens starp laterālo domāšanu un “mīkstajām” jeb sociālajām prasmēm
Videospēļu saistība ar laterālās domāšanas attīstību, kā arī kopumā ar “mīksto” prasmju jeb cilvēkprasmju attīstību, kas nepieciešamas veiksmīgai sociālā uzņēmuma darbībai, ir mūsdienīgs un aktuāls jautājums. Lai gan videospēles bieži tiek uzskatītas tikai par izklaides aktivitātēm, patiesībā tām var būt pozitīva ietekme uz pārnesamo prasmju attīstību, kas ir būtiskas, lai gūtu panākumus gan profesionālajā, gan sociālajā jomā. Paskatīsimies, kā.
Laterālās domāšanas attīstība videospēlēs
Vispirms definēsim laterālo domāšanu; tā ir radošas domāšanas forma, kas meklē problēmu risinājumus, taču netradicionālā veidā. Tā ir pieeja, kas sniedzas tālāk par tiešu, lineāru loģiku, lai izpētītu inovatīvas alternatīvas, kas ir slēptas pirmajā acu uzmetienā. Bet kā videospēles var veicināt laterālās domāšanas attīstību?
Pirmkārt, stimulējot sarežģītu problēmu risināšanu. Daudzās videospēlēs, īpaši stratēģiskajās vai puzles spēlēs, spēlētājiem ir jārisina sarežģītas problēmas neierastā veidā. Piemēram, tāda spēle kā Portal izaicina spēlētājus atjautīgi izmantot apkārtējo vidi, lai pārvarētu šķēršļus, tādējādi attīstot spēju domāt ārpus rāmjiem.
Videospēlēs spēlētāji bieži nonāk negaidītās situācijās, kas prasa tūlītēju un radošu reakciju. Tas palīdz attīstīt spēju ātri pielāgoties jauniem apstākļiem, kas ir ļoti svarīga prasme dinamiskā un straujā vidē, piemēram, sociālajos uzņēmumos.
Turklāt daudzās spēlēs spēlētājiem ir jāpieņem lēmumi, kas ietekmē stāsta vai spēles iznākumu. Šādas izvēles rosinakritisko domāšanu un seku izvērtēšanu, veicinot plašāku un radošāku domāšanu nekā acīmredzamāki un tūlītēji risinājumi vai risinājumi ar šaurāku perspektīvu.
Videospēles un “mīksto” prasmju attīstīšana
Īsāk sakot, “mīkstās prasmes” ir ne tikai tehniskas, bet arī transversālas prasmes, kas ir būtiskas, lai labi sadarbotos ar citiem un sasniegtu gan individuālos, gan kopīgos mērķus. Starp svarīgākajām “mīkstajām” prasmēm ir komunikācijas vadība, sadarbības gars, laika plānošana, stresa pārvaldība, līderība un pat noturība. Bet kā videospēles var attīstīt šādasprasmes?
Pirmkārt, veicinotsadarbību un komandas darbu. Patiešām, daudzspēlētāju spēles, jo īpaši tiešsaistes spēles, liek spēlētājiem sadarboties, lai sasniegtu kopīgu mērķi. League of Legends, Overwatch vai Fortnite, piemēram, prasa pastāvīgu komunikāciju, koordināciju un sadarbību starp komandas locekļiem – prasmes, kas ir ļoti svarīgas jebkura sociālā uzņēmuma panākumiem.
Otrkārt, daudzās komandu spēlēs parādās līderības dinamika, kad daži spēlētāji uzņemas līdera lomu. Šie spēlētāji mācās motivēt citus, pieņemt stratēģiskus lēmumus un efektīvi pārvaldīt resursus – visas šīs prasmes var tikt pielietotas arī sociālā uzņēmuma vadībā.
Turklāt videospēles veicina arī neatlaidību un spēju pārvarēt neveiksmes. Sociālās uzņēmējdarbības vidē, kur grūtības ir neizbēgamas, ir ļoti svarīgi spēt saglabāt motivāciju un mācīties no savām kļūdām.
Visbeidzot, daudzās spēlēs, jo īpaši simulācijas vai stratēģijas spēlēs, spēlētājiem ir jāpārvalda ierobežoti resursi iepriekš noteiktā laikā. Tas palīdz spēlētājiem attīstīt labas laika plānošanas prasmes, kas ir būtiska prasme tiem, kuri vada sociālo uzņēmumu, kur finanšu un laika resursi bieži ir ierobežoti, un uz kuriem attiecas stingri noteikumi.
Videospēles un uzņēmējdarbības sociālā loma
Kā zināms, sociālie uzņēmumi ir organizācijas, kas cenšas risināt sociālās, ekonomiskās vai vides problēmas, izmantojot inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus. Šajā kontekstā videospēlēs attīstītās prasmes var būt īpaši noderīgas, jo īpaši laikā, kad radošums un pielāgošanās spējas ir ļoti svarīgas, lai risinātu sarežģītas un pastāvīgi mainīgas problēmas.
Pirmkārt, videospēles var iedvesmot inovatīviem sociālo problēmu risinājumiem. Piemēram, rotaļīgā pieeja, ko izmanto, lai risinātu sarežģītus jautājumus spēlēs, var būt lielisks līdzeklis, lai ar aizraujošas pieredzes palīdzību veicinātu izpratni un motivētu cilvēkus pievērst uzmanībusociāliem jautājumiem. Patiešām, daudzās simulācijas spēlēs, piemēram, SimCity vai Sid Meier’s Civilization, spēlētājiem ir jāizprot dažādu sistēmas elementu savstarpējā saistība. Šāda veida sistēmisks redzējums ir būtisks sociālajiem uzņēmumiem, kuriem jārisina sarežģītas problēmas, kurās iesaistīti dažādi dalībnieki un resursi.
Turklāt videospēles var stimulēt empātiju un izpratni par dažādiem viedokļiem, jo īpaši stāstījumu spēlēs vai tādās, kurās spēlētājs tiek ievietots varoņu ar citādudzīves pieredzi vietā (piemēram, The Last of Us). Šeit spēlētāji var attīstīt dziļāku empātiju un izpratni par citu cilvēku grūtībām, kas ir būtiski strādājot sabiedrības labā.
Tātad, pretēji tam, ko bieži vien sabiedrībā mēdz domāt, videospēles nav tikai izklaides veids, bet tās var būt arī spēcīgs izaugsmes rīks laterālās domāšanas un “mīksto” prasmju attīstīšanai. Prasmes, ko cilvēks apgūst, spēlējot šīs spēles, piemēram, radošums, komandas vadība, stresa kontrole, līderība un izturība, ir būtiski resursi sociālā uzņēmuma panākumu nodrošināšanai. Aizvien sarežģītākā un savstarpēji saistītākā pasaulē šīs prasmes ir ļoti svarīgas, lai risinātu problēmas un radītu ilgtspējīgus un inovatīvus risinājumus.