(Attēls no Freepik)
Mācības, ko var gūt, veidojot spēles
Izstrādājot sociālās uzņēmējdarbības ceļvedi, mēs ceram ne tikai mācīt par spēļu izstrādi, bet arī iedvesmot tos, kuri mācās, iepazīt pasauli, kurā dzīvojam. Spēles var kļūt par rīku, kas palīdz sadalīt abstraktas problēmas mazākās un saprotamākās sistēmās, ar kurām izglītojamie var eksperimentēt. Veidojot jaunus scenārijus, situācijas un dizainus, spēļu izstrāde kļūst par iespēju izzināt pasauli un iegūt pavisam jaunu skatījumu uz to. Šajā procesā var rast negaidītus atklājumus ne tikai par videospēļu veidošanu, bet arī par problēmām, ar kurām mēdz saskarties dažādas sabiedrības grupas. Šajā rakstā mēs dalīsimies ar dažām no svarīgākajām mācībām, kuras tu vari apgūt spēļu radīšanas laikā.
Pasaule ir veidota no sistēmām
Kad tiek pieņemts lēmums veidot spēli par kādu sociālo problēmu, ir svarīgi tajā iedziļināties un saprast arī sistēmu, kas aiz tās slēpjas. Tev ir jāiztēlojas ar šo problēmu saistītie apstākļi, iespējamo risinājumu ierobežojumi, kā arī jau iepriekš mēģinātie risinājumi. Šīs sociālās problēmas sistēmas modelis tiek veidots, lai saprastu, kā vislabāk attēlot situāciju. Iedomājies, ka izstrādā spēli par zupas virtuvēm. Tajā ir ne tikai spēles aspekts, ko tu varētu iekļaut, bet arī mācība par nabadzību. Tā vietā, lai šo nabadzību vienkārši pieņemtu kā pašsaprotamu, tev, kā tās veidotājam, būs jāsaskaras ar plašāku nevienlīdzības problēmu. Kādi personāži atrodas zupas virtuvē? Kāpēc tieši šie varoņi? Ko vajag darīt, lai “uzvarētu”? Izstrādājot spēli, kas ietver reālās pasaules dinamiku, spēles radītājam jāsaprot, kā neredzamas struktūras veido dzīves pieredzi.
Sadarbība ir obligāta
Lai izveidotu veiksmīgu spēli, ir nepieciešama komanda. Uz spēles veidošanu var raudzīties kā uz komandas sportu, kurā katram “spēlētājam” ir sava loma. Ir būtiski, ka komanda spēj sadarboties par spīti dažādām perspektīvām, disciplīnām un dažkārt pat kultūrām. Tas kļūst īpaši aktuāli, kad spēles izstrādes uzmanības centrā ir sociālie jautājumi. Katram no mums ir atšķirīga pieeja dažādiem jautājumiem, tādēļ to risināšanai ir nepieciešamas tādas “mīkstās” prasmes kā komunikācija un konfliktu risināšana. Ir jācenšas arī iesaistīt pēc iespējas dažādāki spēlētāji, jo sociāliem tematiem ir nepieciešama atgriezeniskā saite no auditorijas, lai pārliecinātos, ka vēstījums tiek saņemts un attēlojums ir precīzs.
Empātija ir ārkārtīgi vērtīga
Veidojot spēli, var nākties saskarties ar izaicinājumu – tev jāpārstāv citu cilvēku pārdzīvojumi. Tāpēc ir svarīgi apsvērt, kā pēc iespējas atbildīgāk attēlot kāda cita cilvēka pieredzi. Spēlēs ar sociālu ievirzi var izvēlēties, piemēram, izcelt bēgļu gaitas vai cilvēka pieredzi ar garīgās veselības problēmām, taču, lai to izdarītu pēc iespējas precīzāk un ar cieņu, ir jāveic pētījumi un jāuzklausa viņu stāsti. Empātija nevar būt tikai sajūta, bet tā ir jāīsteno praksē, it īpaši kad nolem stāstīt stāstus no malas.
Ētika ir katra procesa priekšplānā
Izstrādājot spēli, ir ļoti svarīgi apsvērt arī to, cik ētiska ir tava spēle. Procesa gaitā tev nāksies saskarties ar dažādām dilemmām, kas veidos tavas spēles kodolu. Vai ir ētiski savā spēlē iekļaut uzvaras elementu, ja tā ir vērsta uz atkarību? Vai spēlei vajadzētu būt atkarību izraisošām funkcijām, kas ilgstoši noturēs spēlētājus spēlē? Ja izstrādā spēli par konfliktu vai karu, kā novērst vardarbības slavināšanu? Cik jautrai vajadzētu būt spēlei, ja tēma ir jutīga? Tie visi ir izaicinājumi, ar kuriem spēļu autori bieži vien saskaras visa izstrādes procesa gaitā un kuri prasa pastāvīgas pārdomas.
Galu galā spēļu izstrāde ar mērķi izprast pasauli nav tikai mācību metode. Tā ir arī metode, kas var spēcīgi ietekmēt tavu un citu cilvēku pasaules redzējumu. Koncentrējoties uz sociāliem jautājumiem, tu mācies saskatīt pasaules sarežģītību, uzdodot labākus jautājumus un vienlaikus rodot pavisam jaunus risinājumus. Neatkarīgi no tā, vai tu galu galā vēlēsies iesaistīties spēļu izstrādē vai nē, tu iegūsi dziļāku izpratni par to, kā šādas sistēmas veido pasauli un kā arī tu vari piedalīties šo sistēmu izveidē.